Mans klusais sabiedrotais - PCO sindroms
Laima Baumane, Aknes klase 2025-2026
Ar PCO jeb Policistisko olnīcu sindromu es pirmoreiz sakāros 2012.gadā, jo tieši tad man tas tika diagnosticēts. Katrai ir savs stāsts par tikšanu līdz diagnozei, man tas neprasīja vairākus gadus, bet tika diagnosticēts uzreiz ar pirmo ultrasonogrāfiju. Toreiz es par to zināju tieši neko, un arī mana tā brīža ārste neuzskatīja, ka man būtu jāzina kas vairāk. Tā nu savā jaunības dullumā arī dzīvoju – ar diagnozi, bet bez zināšanām un rūpēm par sevi. Bet kurš gan studiju gados, dzīvojot kojās, ballējoties, ēdot tikai ceptus kartupeļus un roltonus par to domā? Naudas nebija, prāta arī nē. Patiesību sakot, toreiz tas arī īsti daudz neizpaudās, izņemot apmatojumu tur, kur tam nebūtu jābūt un mūžīgo akni. Bet tā kā ar šīm problēmām biju (un joprojām esmu) kopā jau kopš pubertātes vecuma, tad lieki galvu nelauzu – kā ir, tā jādzīvo!
"Tā nu savā jaunības dullumā arī dzīvoju - ar diagnozi, bet bez zināšanām un rūpēm par sevi."
Par to vairāk sāku domāt diezgan vēlu, sasniedzot 30 gadu vecumu, jo sāka traucēt mūžīgi klātesošās pumpas, slikts miegs, kā arī vēders (jeb pco belly), pēdējie divi bija sākuši paradīties tikai šajā vecumā. Ja pirms tam ēdu teju visu, neskatoties ne uz ko, tad tajā laikā sāku pati vairāk pētīt un meklēt inormāciju tieši internetā un angļu valodā, jo latviski informācijas bija maz. Man acīmredzami nav tas tipiskākais un sliktākais PCO paveids, to ir arī apstiprinājis ārsts, tomēr atradu informāciju, ka jebkurā gadījumā nepieciešams izvairīties no pārāk liela saldumu patēriņa, jāmēģina palielināt proteīna daudzums (rekomendē 30 gramus proteīna katrā ēdienreizē), ēst daudz dārzeņu, kustēties un, protams, ievērot labu miega režīmu. Bet to nav nemaz tik viegli sasniegt, jo visu mēdza iztraucēt PMS, kas iepriekš veselīgo ritmu nojauca ar lielu joni. Internetā atradu arī informāciju par to, kādus vitamīnus būtu vēlams lietot tieši PCO gadījumā. Ļoti svarīgi ir regulāri lietot D vitamīnu, omega 3, L-karnitīnu, berberīnu un koenzīmu Q10. Ja ir neregulārs cikls, tad arī inozitolu. Kādu brīdi lietoju vitamīnus kursa veidā un pieturējos pie labas ēdienkartes. Tas viss ir ļoti individuāli, bet manā gadījumā tas strādāja. Nesen biju pie sava ārsta, un, lai gan PCO man joprojām vēl ir (tas izpaužas tikai paaugstinātos androgēnos), tas ir mazinājies. Es gan šaubos, vai to var izārstēt pavisam, bet ierobežot un savaldīt gan var! Šobrīd man vairs nekārojas nekādu našķu un kārumu, guļu labāk un arī ar matiem un matiņiem tik lielu problēmu vairs nav. Svars un pumpas ir atsevišķs stāsts, bet ticu, ka tikšu galā arī ar to. Tāpat uzskatu, ka uz kādu laika posmu var palīdzēt arī hormonālā terapija, jo tā novērš mūžīgo emociju un garastāvokļu karuseli, kā arī ierobežo lielo kāri pēc našķiem. Bet atkārtošos vēlreiz – katrai sava metode un stāsts. Šis ir manējais.
"Tas viss ir ļoti individuāli."
Patiesībā, nesen uzzināju, PCO sindroms sniedz arī savu labumu – paaugstinātais testosterons palīdz vieglāk “uzaudzēt” muskuļus un, vismaz man, sniedz lielākas darbaspējas, pārliecību par sevi un drosmi. Varbūt PCO drīzāk vienmēr ir bijis mans klusais sabiedrotais nevis ienaidnieks?
Ja arī tev ir šis sindroms, galvenais, ko gribu ieteikt, ir nezaudēt ticību, nežēlot naudu un iet pie zinošiem speciālistiem (gudrs un ieinteresēts ginekologs ir zelta vērtē!), regulāri veikt pārbaudes un analīzes, kā arī pašai meklēt informāciju labos ārvalstu avotos. Pats galvenais – mīlēt sevi un censties pieturēties pie veselīgas dzīvošanas, lai arī cik grūti tas dažkārt nebūtu.